Atbalsts māmiņām - tagad arī caur ziedot.lv!

Labdarības portāls Ziedot.lv dod iespēju privātpersonām un uzņēmumiem izmantot internetu, lai īstenotu savu vēlmi palīdzēt līdzcilvēkiem. Ziedot.lv piedāvā ērti un droši ziedot rūpīgi izraudzītiem un pārbaudītiem labdarības projektiem, sekot līdzi projektu virzībai un būt pārliecinātiem, ka ziedojums sasniegs mērķi.

Sākot no šī gada 17.oktobra, izmantojot šo portālu, Jūs varat ziedot arī mūsu palīdzības projektam māmiņām un ģimenēm ar bērniem krīzes situācijās.

Vairāk par projektu:
Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība

Dienas centrs māmiņām un bērniem - ar Jūsu atbalstu!

Ar bērniņa piedzimšanu sievietes dzīvē sākas jauns dzīves posms, kas prasa no jaunās māmiņas noteiktas spējas un prasmes. Ja sieviete pati savā bērnībā nav saņēmusi pietiekošu aprūpi no vecākiem vai citiem aprūpētājiem, vai ja viņai bērniņš ir piedzimis ļoti agri, sievietei var būt neattīstītas spējas bērna aprūpē.

Tādā situācijā sieviete var justies nekompetenta sava bērniņa audzināšanā jeb "slikta" mamma, viņa var izjust trauksmi, dusmas par to, ka viņa netiek galā ar bērna aprūpi. Tas viss traucē drošas piesaistes veidošanos starp māti un bērnu, kas ir svarīgākais priekšnosacījums bērniņa pilnvērtīgai attīstībai. Šādos gadījumos var tikt apdraudēta gan bērna veselība, gan psiholoģiskā labklājība.

Mēs, ātrās reaģēšanas vienības māmiņas, gribam, lai Latvijas bērni aug drošā un laimīgā vidē, attīstot savas spējas mācīties, saprasties un izturēties ar gādību pret apkārtējo pasauli. Uzskatām, ka valsts un sabiedrības uzdevums būtu sniegt atbalstu tām māmiņām, kurām ir nepietiekošas bērna aprūpes iemaņas un vajadzīgs īpašs atbalsts un padoms.

Esam uzsākušas realizēt jaunu projektu "Dienas centrs māmiņām", kas piedāvās iespēju jaunajām māmiņām attīstīt bērna aprūpes prasmes un tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, saņemot kompetentu speciālistu un pieredzējušu māmiņu konsultācijas, kā arī psiholoģisku atbalstu.

Māmiņām dienas centrā būtu pieejamas speciālistu konsultācijas:

• psihologs (2x nedēļā) - bērna attīstība, bērna attīstības veicinošās aktivitātes, bērnam labvēlīgas/attīstošas vides radīšana, psiholoģisks atbalsts mātei, bērna emocionālas audzināšanas programma;
  
  
• sociālais darbinieks/ar pieredzi bērni kopšanā (ikdienu) - bērna ikdienas aprūpe(pārģērbšana, ģērbšana atbilstoši laika apstākļiem, ēdiena gatavošana, dienas režīms u.c.), mātes motivēšana, ģimenes apsekošana; konsultācijas par iespējām saņemt sociālo palīdzību;
  
  
• pediatrs (1x nedēļā, vai pēc vajadzības) - bērna fiziska attīstība, bērnam nepieciešamais uzturs, krūts barošanas veicināšana, bērna kopšanas līdzekļu izvēle, bērna un mātes higiēna, konsultēšana par iespējām saņemt medicīnisko palīdzību;
  
  
• brīvprātīgie - "MāRV" biedri ar pieredzi bērnu kopšanā un audzināšanā - psiholoģisks atbalsts, praktiski padomi bērna kopšanā un audzināšanā, finansiālo jautājumu risināšanā u.c. māmiņām aktuālos jautājumos.
  
  

Bērniem dienas centrā ir paredzēts izveidot Montessori bērnu attīstības kabinetu, kurā bērniem no 2-7 gadu vecumam ir iespēja attīstīt sajūtas un uztveri, attīstīt pirkstu veiklību, koncentrēšanās un uzmanības prasmes, kā arī izzināt sevi un veicināt veselīgas pašapziņas veidošanos. Ar īpašu valodas materiālu ir iespēja apgūt un attīstīt valodu, arī lasīšanu, rakstīšanu. Bērnu attīstošās nodarbības tiks organizētas gan mazās grupās ( 2-3 bērni), gan arī individuāli. Ar Montessori materiālu var iepazīties mājas lapā www.montessorimaterials.com

Projekta realizācijai nepieciešamais finansējums ir 2500 lati, kas paredzēti telpu kosmētiskajam remontam, aprīkojumam un materiāla iegādei.

Lai Dienas centra izveidošanas projekts īstenotos ir nepieciešams valsts un arī sabiedrības atbalsts.

Mēs ceram uz Jūsu atsaucību! Lai šī projekta atbalstīšana mums katram būtu kā šīs vasaras labais darbs.

Ja Jūs vēlaties atbalstīt šāda dienas centra izveidošanu, lūdzu, ziedojiet:

Biedrība "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība"
Reģ.nr.40008083778
Alsungas iela 24,
Rīga, LV-1004
a/s "Hansabanka"
kods: HABALV22
Konts: LV74HABA0551007843366

"BALTĀS MĀJAS" GAISMA LĪVĀNOS

"Baltā māja" palīdz cilvēkiem atgūt pašcieņu, sajusties spējīgiem un nozīmīgiem

Ideja noskatīta Nīderlandē

Pirms desmit gadiem, kāda Latvijas mazpilsētas iedzīvotāja Irīna Kulitāne, iesaistoties Līvānu Domes un Nīderlandes kopīgajā projektā un apmeklējot sabiedrisko centru vienā no Nīderlandes pilsētām, izlēma - tādam centram jābūt arī Līvānos.

Uzņēmīgās līvānietes ideju atbalstīja Līvānu Dome, piešķirot telpas - bijušo šautuvi, telpu remontu finansēja Nīderlandes karalienes fonds "Oranja". Tā pirms 10 gadiem tika radīta "Baltā māja".

Sākotnēji "Balto māju" apmeklēja pensionāri un cilvēki ar invaliditāti. Šobrīd biedrība ir attīstījusi jau piecus darbības virzienus: sociālā atbalsta centrs, izglītības centrs, sabiedriskais centrs, ģimenes atbalsta centrs un sabiedrības līdzdalības programma.

Palīdz cilvēkiem izmainīt savu dzīvi

Visiem "Baltās mājas" darbības virzieniem un projektiem ir viens kopīgs mērķis - mudināt Līvānu novada iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, iesaistīties sociālo problēmu risināšanā un celt savu labklājību. Par to, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs, liecina vairāku biedrības brīvprātīgo dzīvesstāsti, kurus atstāstīja "Baltās mājas" direktore Lolita Beča.

Lūk, viens no tiem: vientuļā māmiņa, zaudējusi pārliecību par sevi, vairākus gadus nostrādājusi par garderobisti, atnākot uz "Balto māju", iesaistījās sieviešu interešu grupā, piedalījās kultūras pasākumu organizēšanā un atklājusi sevī iepriekš nepamanītas dotības. Šobrīd šī sieviete strādā par Kultūras Nama vadītāju kādā lauku pagastā.

Lolita Beča ar lepnumu atzīst, ka iesaistīšanās "Baltās mājas" aktivitātēs palīdz cilvēkiem atgūt pašcieņu, sajusties spējīgiem un nozīmīgiem, dod stimulu izaugsmei. Diemžēl vēl joprojām cilvēki ir kūtri, daudziem liekas, ka "Baltā māja" ir tikai izredzētiem, jo tajā naudu ir ieguldījuši ārzemnieki, - ar satraukumu stāsta Lolita Beča. Lai gan biedrība ir daudz strādājusi, lai šo aizspriedumu kliedētu, tas vēl nav pilnībā aizmirsts.

Invalīdi spēlē teātri un sporto

Pret cilvēkiem ar invaliditāti "Baltajā mājā" tika izrādītas īpašas rūpes jau no tās darbošanās pirmajām dienām. Pašlaik strādā dienas centrs jauniešiem un pieaugušiem ar attīstības traucējumiem. Centrā šie cilvēki apgūst ikdienā nepieciešamās iemaņas, mācās rakstīt, lasīt, skaitīt un aktīvi iesaistās radošajās nodarbēs. Neaizmirstamus, emocijām bagātus brīžus centra apmeklētājiem un darbiniekiem sagādāja pašu uzvestā izrāde "Karlsona nedarbi". Tā tika izrādīta Rīgā Dailes teātrī un pat Polijā.

Cilvēkiem ar kustību traucējumiem - parasti tie ir invalīdi ratiņkrēslos - tika organizētas atbalsta grupas, kuras vadīja Solvita Ziemele - bijusī "ratiņniece". Pateicoties viņas aktīvai darbībai Līvānu novadā tika izveidota Sēdvolejbola komanda (ratiņos sēdošie invalīdi spēlē volejbolu), kura gūst panākumus sacensībās ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Atbalsts jauniešiem un pensionāriem

Sesto gadu "Baltā māja" strādā ar ģimenēm un jauniešiem. Biedrība organizē atbalsta grupas ģimenēm, sniedz tām psiholoģisku atbalstu. Kopš 2004. gada oktobra darbojas bērnu rotaļu un attīstības centrs "Ķipars", kurš ticis izveidots ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas atbalstu. "Baltā māja" sadarbībā ar biedrību "Skalbes" apkalpo bērnu uzticības tālruni 8009000. "Baltās mājas" apmācīti speciālisti atbild uz zvaniem katru dienu no 17:00 līdz 22:00, pārējā laikā tālruni apkalpo citu projektā iesaistītu organizāciju konsultanti.

Arī vecāka gadagājuma cilvēki var aktīvi darboties, iesaistoties interešu grupiņās "Baltās mājas" paspārnē. Ar biedrības līdzdalību ir pat izveidots veco ļaužu sadarbības tīkls visā Latvijā.

Aizpilda brīvo nišu

Strādājot ar veciem cilvēkiem un invalīdiem, "Baltās mājas" darbinieki pamanīja, ka Līvānu novadā ļoti pietrūkst mājas aprūpe cilvēkiem, kuri nespēj paši sevi aprūpēt. Biedrība veikusi novadā aptauju par tāda pakalpojuma nepieciešamību un vērsās pie Līvānu novada domes ar priekšlikumu kopīgi izveidot novada iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu. Pašvaldība atbalstīja biedrības ideju un tas bija sākums veiksmīgai sadarbībai. Pusotru gadu atpakaļ "Baltajā mājā" sācis darboties "Sociālās aprūpes mājas birojs" ar 13 speciāli apmācītām aprūpētājām. Aprūpētājas ik dienu kopj gulošus cilvēkus pilsētā, piepilsētā un tālākos novada nostūros. Šīs sievietes reizēm ir vienīgā saikne smagi slimiem, gulošiem cilvēkiem ar ārpasauli, vienīgā iespēja aprunāties, tikt uzklausītiem, saņems cilvēcisku atbalstu. Pakalpojuma izdevumus apmaksā Līvānu Novada Dome.

Pašvaldības atbalsts - 11 tūkstoši latu gadā

Lai gan mājas aprūpe pagaidām ir vienīgais sociālais pakalpojums, ko Līvānu novada dome pērk no "Baltās mājas", pašvaldības atbalsts ar to neaprobežojas. Dome daļēji sedz biedrības telpu apsaimniekošanas izdevumus, daļēji apmaksā transportu Dienas aprūpes centra cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām apmeklētājiem, sedz daļu no Bērnu rotaļu un attīstības centra "Ķipars" izdevumiem. Kopējais pašvaldības atbalsts šajā gadā ir ap 11 tūkstošiem latu.

Kā galveno "Baltās mājas" finansējuma avotu Lolita Beča min projektus. Un to realizēts ne mazums. Dotajā brīdī biedrība realizē 13 projektus. Lai darbs ritētu raiti un projekti tiktu uzrakstīti un realizēti kvalitatīvi, katram "Baltās mājas" darbības virzienam ir piesaistīts viens projekta vadītājs. Biedrības finanses pārvalda un kontrolē divi grāmatveži.

Atbalsts ir rasts arī pie uzņēmējiem, gan vietējiem, gan arī ārpus novada. "Baltās mājas" atbalstītāju sarakstā ir 85 uzņēmumi. Lolita Beča atzīst, ka pirms došanās pie uzņēmējiem ir svarīgi izzināt to intereses un piedāvāt tieši tādu projektu, kāds atbilst viņu interesēm.

"Latvijas Finieris" piedalās ar savu līdzfinansējumu skeitparka izveidošanā Līvānos, kura galvenais vadošais projekta atbalstītājs ir ilggadējais biedrības "Baltā māja" sadarbības partneris - fonds no Nīderlandes. Skeitparku ir paredzēts atklāt Līvānu pilsētas svētkos šī gada 8.jūlijā.

Higiēnas preču un kosmētikas ražotāji "Stendera ziepju fabrika" un "Oceola" ziedoja savu produkciju Līvānu slimnīcas Paliatīvajai nodaļai, kurā "Baltās mājas" brīvprātīgās darbinieces aprūpē 25 gulošus slimniekus. Ne mazāk svarīgi ir pateikt saviem atbalstītājiem "Paldies!". Par tradīciju ir kļuvušas biedrības ziemassvētku akcijas, kuru laikā "Baltās mājas" darbinieki un brīvprātīgie apciemo uzņēmumus un sniedz koncertus, cienā ar piparkūkām, tādā veidā pateicoties par sadarbību.

Informācija sagatavota ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu

KALPOT SAVAM TUVĀKAM

LELB diakonijas centrs 11 gados veicis ievērojamus ieguldījums sabiedrības problēmu risinājumā.

LELB - diakonijas jeb kalpošanas tradīcijas aizsācēji Latvijā.

1994. gadā Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorija ar Vācijas, Norvēģijas un Zviedrijas baznīcu atbalstu nodibināja Diakonijas centru, par galveno mērķi izvirzot diakonijas darba uzsākšanu un popularizēšanu Latvijā. Tolaik vārds "diakonija" (lat. - kalpošana citam) plašākai Latvijas sabiedrībai nebija zināms, bet šodien diakonijas būtību lieliski raksturo centra paveiktais darbs, kura pamatā likta kalpošana un palīdzība cilvēkiem, kuri ir nonākuši krīzē vai sociālā riska apstākļos.

Lai gan diakonijas kustības aizsākumi meklējami jau 19.gadsimta Rietumeiropā, kad kristīgā baznīca sākusi palīdzēt no sabiedrības atstumtajiem un nabadzīgajiem cilvēkiem, nepieciešamība pēc diakonijas darba ir aktuāla arī šodien. Tāpat nav mazinājusies kristiešu vēlme palīdzēt - to centra vadītāja Ilva Mārdega arī min kā galveno centra darbinieku un citu diakonijas pārstāvju virzītājspēku.

Jau desmito gadu Diakonijas centra paspārnē darbojas zupas virtuve, kas ik gadu mazturīgajiem dāvā 11 598 porcijas siltā ēdiena. 2004.gadā 33 000 mazturīgo bija iespēja saņemt materiālo atbalstu pārtikas un apģērba veidā. Diakonijas centra izveidotajos atbalsta centros bērniem un ģimenēm katru dienu psiholoģisku un praktisku palīdzību saņem vidēji 155 bērni no nelabvēlīgām ģimenēm, kā arī viņu vecāki. Kristīgais uzticības tālrunis, katru gadu atbild uz vairāk kā 400 zvaniem, sniedzot morālu atbalstu Latvijas iedzīvotājiem.

Diakonijas centrā regulāri notiek apmācības par sociālo darbu gan draudžu locekļiem, gan brīvprātīgajiem. Lai iesakņotu un stiprinātu diakonijas tradīciju, LELB Diakonijas centrs ir izveidojis 11 diakonijas centrus visā Latvijā, kuros strādājošie draudžu locekļi apzina cilvēkus, kuriem nepieciešama palīdzība un aktīvi iesaistās viņu problēmu risināšanā.

Atbalsts māmiņām un bērniem.

Viens no ievērojamākiem Diakonijas centra projektiem ir 1998.gadā Rīgā darbību uzsākušais "Centrs ielu bērniem", kurš 2005.gadā pārdēvēts par atbalsta centru bērniem un ģimenēm "Roku rokā". Šeit tiek piedāvāta iespēja bērniem un viņu vecākiem saņemt speciālistu konsultācijas un piedalīties atbalsta un pašpalīdzības grupās. Centru katru dienu apmeklē vairāk kā 25 bērni no augsta sociāla riska ģimenēm, ar šiem bērniem strādā īpaša sociālo darbinieku un pedagogu komanda. Vienlaicīgi noris darbs arī ar pārējiem ģimenes locekļiem.

Centrā "Roku rokā" bērni var nomazgāties, saņemt siltu ēdienu un tīru apģērbu, kā arī iesaistīties izglītojošajās nodarbībās. Par tradīciju ir kļuvušas bērnu un ģimeņu atbalsta centra organizētās vasaras nometnes bērniem, kuras dod iespēju "ielu bērniem" izrauties no ierastās vides un atpūsties skaistās vietās: Jūrkalnē, Madonā un pat pabūt ārpus Latvijas.

Savukārt 277 sievietes divu gadu laikā saņēmušas nenovērtējamu atbalstu krīzes situācijās, piedaloties atbalsta grupās. Arī pēc Diakonijas centrā saņemtās palīdzības, šīs sievietes turpina tikties un atbalstīt viena otru. Aktīvākās grupu dalībnieces ir pat nodibinājušas savu sabiedrisko organizāciju vardarbībā cietušo sieviešu atbalstam Kuldīgā. 5 gadu laikā vairākās Latvijas pilsētās - Ķekavā, Kuldīgā, Jelgavā, Cēsīs, Madonā un Ogrē - māmiņām pēc bērna kopšanas atvaļinājuma tika piedāvāta iespēja apmeklēt kursus, kas veicināja viņu iekļaušanos sabiedrībā un atgriešanos darba tirgū. Kopumā Diakonijas centra sniegto izglītību un atbalstu ir saņēmušas 485 jaunās māmiņas.

Labie darbi ar Rīgas Domes atbalstu.

LELB Diakonijas centrs mērķtiecīgi strādā ar pašvaldībām un valsts iestādēm, meklējot atbalstu saviem projektiem, kā rezultātā ir izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas Domi. Kopš 2003. gada Rīgas Dome sedz daļu no Atbalsta centra ģimenēm un bērniem "Roku rokā" izdevumiem, ja sākumā tie bija 10%, tad 2006. gadā - jau 80%. Kā augsts novērtējums veiksmīgam centra darbam ar sociālā riska ģimenēm, nācis Rīgas Domes Zemgales priekšpilsētas sociālā dienesta priekšlikums izveidot līdzīgu centru savas priekšpilsētas ģimenēm. Uz doto brīdi ir jau pabeigts remonts nākamā centra telpās, kur bērni varēs paēst un nomazgāties un saturīgi pavadīt brīvo laiku.

Rīgas Dome līdzfinansē arī Mobilo zupas virtuvi, kas 3 reizes nedēļā ik reizi paēdina ar siltajām pusdienām 250 - 300 maznodrošināto un bezpajumtnieku. Atbalsts ir rasts arī Kuldīgas pašvaldībā, kura līdzfinansē Kuldīgas Dienas centru ielas bērniem.

Palīdzību sniedz visos Latvijas reģionos

LELB Diakonijas centra realizēto projektu ģeogrāfija ir plaša - 11 diakonijas centri visā Latvijā sniedz atbalstu baznīcas draudzēm sociālajā darbā un palīdz tām piesaistīt finansējumu projektiem. Šī darba rezultāts ir Bērnu Labdarības Virtuve un Kristīgais bērnu centrs pie Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes un Kuldīgas Sv.Katrīnas draudzes Dienas centrs ielu bērniem. Finansējumu ir izdevies piesaistīt arī Lubānas draudzei, kas ir uzņēmusies rūpes par vairāk kā 100 maznodrošinātajiem un veciem savas pilsētas un tuvīno pagastu iedzīvotājiem.

Šogad Diakonijas centrs plāno uzsākt veidot sadarbības tīklu starp ģimeņu un bērnu atbalsta centriem visā Latvijā.

Lielākie ziedotāji - ārvalstu draudzes.

LELB Diakonijas centra pastāvēšanas laikā nozīmīgu finansiālu atbalstu ir snieguši ziedotāji no ASV, Vācijas, Zviedrija - kopumā 81% no visiem, 2004.gadā saņemtajiem ziedojumiem. Latvijas iedzīvotāju un uzņēmumu ziedojumu īpatsvars kopējā ziedojumu summā ir bijis visai mazs - 4%, tomēr pēdējos gados vietējie ziedotāji kļūst arvien atsaucīgāki. Kā vienu no uzticīgiem vietējiem atbalstītājiem centra vadītāja piemin SIA "Lido", kas ik nedēļu ziedo pārtiku zupas virtuvei.

Kā atvērtu nevalstiskajām organizācijām Ilva Mārdega raksturo Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kura ir atbalstījusi 2 centra projektus. Jautāta par veiksmīgas sadarbības atslēgu, Ilva Mārdega atbild, ka ir svarīgi nākt ar jaunām un realizējamām idejām un ir jāapbruņojas ar pacietību un uzstājību, un, ja NVO darbs sociālajā sfērā nesīs pozitīvus rezultātus, to noteikti pamanīs un atbalstīs.

Informācija sagatavota ar
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu

GRŪTĀ BRĪDĪ KOPĀ AR MUMS

Labdarības organizācija "Kopā ar mums" sniegusi atbalstu vairākiem simtiem bērnu un jauniešu

1996. gadā Rīgā savu darbību uzsāka brīvprātīgo iniciatīvas grupa ar mērķi palīdzēt sociālo negāciju rezultātā cietušajiem bērniem atveseļoties un adaptēties vienaudžu vidū. Iesākumā sociālais rehabilitācijas darbs tika veikts Rīgas 1.internātskolā, sniedzot atbalstu bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides t.sk. ielu bērniem. Paralēli tika apmeklētas šo bērnu ģimenes. Jau gandrīz 10 gadus tiek rīkotas īpašas vasaras nometnes, kurās cietušajiem bērniem ir iespēja iepazīt kā tas ir - dzīvot ģimenē un rūpēties vienam par otru, nenodarot pāri.

2000.gadā bāreņu aprūpes centrs "Kopā ar mums" kopā ar Lauderu pagasta pašvaldību atvēra bērnu rehabilitācijas centru "Oāze", kurā katru gadu palīdzību un rehabilitāciju saņem 34 bērni.

Kopš 2001.gada kā Phare Access 1999 finansētā projekta turpinājumu organizācija sniegusi psiholoģisku un sociāli pedagoģisko palīdzību bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides, ielu bērniem, vardarbībā cietušiem bērniem gan Rīgā, gan Latgales reģionā. Ar Sorosa Fondu - Latvija atbalstītu projektu 2002. gada septembrī ir uzsākta alternatīvās aprūpes veidošana bērniem un jauniešiem ar garīgās attīstības traucējumiem.

Vismaz 25 jaunieši ik dienas apmeklē šīs organizācijas dienas centru Torņakalnā, kuras darbība tika uzsāka un izveidota ar ES Access 2000 programmas un Rīgas Domes atbalstu. Šobrīd te darbojas jauniešu integrācijas programma, kuras ietvaros 16 līdz 20 gadus veci jaunieši apgūst dažādas iemaņas ikdienas dzīves organizēšanai. Viņiem tiek mācīts kā gatavot ēst, darboties ar datoru, apmaksāt rēķinus, meklēt un paturēt darbu, iepirkties un plānot savus izdevumus. Nepieciešamības gadījumā jaunieši šeit var paēst, izmazgāt veļu un ieiet dušā. Jaunieši šeit nāk un uzturas labprāt.

Pēc centra darbinieku teiktā, jauniešiem lielākās problēmas sagādājot finansu plānošana un izdevumi, alkohola atkarības un citas negācijas, ar kurām kopīgiem spēkiem cenšas tikt galā. Īpaši sarežģītā situācijā esot bērni un jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem, kuru rehabilitāciju un integrāciju traucē ierobežotās personības potences, minimālas profesionālās izglītības iegūšanas iespējas un pieejamība darba tirgū esošajām vakancēm.

Sociālās rehabilitācijas priekšrocība, ko sniedz šī organizācija, ir veiksmīga darbība dažādos savstarpēji saistītos virzienos, kas, nepieciešamības gadījumā, paver iespēju bērniem pāriet no vienas programmas otrā. Ir uzkrāta liela pieredze darbā ar bērniem no sociāli nelabvēlīgas vides un izveidojusies stabila sadarbība ar speciālistiem un iestādēm, kas strādā ar bērniem un jauniešiem no sociāli nelabvēlīgas vides.

Kā lielāko atbalstītāju bāreņu aprūpes centrs "Kopā ar mums" min Rīgas Domi, Karalienes Julianas Fondu Nīderlandē, Zviedrijas labdarības organizāciju "Litete". Ļoti lielu atbalstu Lauderes bērnu namam sniedz Austrijas Altenburgas klosteris. Latvijas cilvēktiesību un etnisko studiju centrs ir devis iespēju organizācijas darbiniekiem doties ārvalstu vizītēs pieredzes apmaiņā. Organizācija darbojas arī Asociācijā ielu bērniem.

Informācija sagatavota ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu

Bāreņu aprūpes centrs
"Kopā ar mums"
Sergejs Maksimovs, tel. 7892878
Biešu ielā 6, LV-1004

Adrians ar Jūsu palīdzību veseļojas!

2005.gada nogalē mūsu mājas lapā ievietojām informāciju par mazo Adrianu, kuram bija nepieciešami līdzekļi, kas dotu iespēju viņam uzsākt delfīnu terapiju.

Līdzekļus mazajam puisītim apņēmās savākt Psihologu komanda "IZEJA EKSISTĒ!", organizējot psiholoģijas kursus un visu nopelnīto naudiņu pārskaitot Adriana ārstēšanai.

Pašlaik Adriana ārstēšanai tikai ar grupas palīdzību ir savākti 270 Ls, papildus nāk ziedojumi arī no privātpersonām!

Adrians jau ir uzsācis ārstēšanos un pat ir rezultāti!

Ārsti, kas novēro mazo puisīti, saka, ka šādi uzlabojumi parasti nenotiek tik ātri, tas laikam no cilvēku lūgšanām un labām domām par mazo puisīti.

Paldies Jums, ka atsaucāties!

Galvenais virzītājspēks - neatlaidība un misijas apziņa.

NVO deviņu gadu laikā izveido vairākus atbalsta centrus un patvēruma māju

Antoņina Zēberga 1996.gada nogalē, dibinot sabiedrisko organizāciju "Nāc līdzi!" zināja, ka grib palīdzēt bērniem, kas dzīvo nelabvēlīgās ģimenēs un cieš no vardarbības. Viņa atzīst, ka toreiz nebija nekādas pieredzes nevalstisko organizāciju darbības jomā, tikai tāda kā misijas apziņa, ka ir jāpalīdz šiem bērniem un kopumā visai sabiedrībai.

Deviņu gadu laikā viņas vadītajai organizācijai ir izdevies piesaistīt ievērojamu finansējumu, rast atsaucību vietējā pašvaldībā un sabiedrībā, kā arī izveidot atbalsta dienas centru jauniešiem līdz 18 gadiem, rīta skoliņu mazuļiem vecumā no 2 līdz 6 gadiem, organizēt dažādas apmācības sociālajiem darbiniekiem, psihologiem, pedagogiem, kuri strādā ar riskam pakļautajiem bērniem un izveidot patvēruma māju jeb krīzes centru ģimenēm ar bērniem, kas cietuši no vardarbības. Kopumā realizēti vairāk kā 18 projekti bērnu un pusaudžu izglītības un nodarbinātības jomā. Dienas centrā pēc atbalsta ik gadus griežas ap 300 bērniem un 200 ģimenēm.

Vislielākais atbalsts saņemts no ārvalstu fondiem un vietējās pašvaldības. Sākumā lielu atbalstu sniedzis Sorosa fonds, programmas vardarbībā cietušiem bērniem Austrumeiropā ietvaros un vairāk kā divus gadus dienas centru ir atbalstījusi starptautiskā organizācija OAK Foundation, kurā apvienojušās dažādu valstu labdarības un filantropijas organizācijas.

Vaicāta par to, kas ir bijis noteicošais tik veiksmīgai organizācijas izaugsmei, Antoņina atzīst, ka tas ir bijis cilvēciskais faktors - viņas un kolēģu neatlaidība un misijas apziņa, ka tādam bērnu un pusaudžu atbalsta centram ir vienkārši jābūt.

Grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus

Kā lielāko problēmu NVO darbībā gan atbalsta centra vadītāja Liene Šulce, gan centra psihologs Antoņina Zēberga uzskata grūtības ilgtermiņa finansējuma piesaistīšanā administratīvajiem izdevumiem jeb darbinieku algām. Šajā laikā ir gan pabūts bezdarbnieka statusā, gan izdzīvots ar minimāliem līdzekļiem, jo darbs NVO sektorā ir riskants un nenodrošina pastāvīgus un prognozējamus ienākumus. Pamatā finansējums darbinieku atalgojumam nāk no t.s. "projektu naudas", bet katram projektam ir sākums un beigas, tāpat nav iespējams prognozēt vai sagatavotais projekts iegūs atbalstu vai nē, izdosies piesaistīt finansējumu vai nē.

Mazais atalgojums un tā izraisītā lielā kadru mainība centra speciālistu vidū šajos gados radījusi ne vienu vien problēmu saskarsmē ar centra apmeklētājiem, jo bērni pierod pie viena audzinātāja un tad pēkšņi uzrodas cits, kuram atkal no jauna jāiegūst bērnu uzticība. Mainoties personālam pazeminās arī pakalpojumu kvalitāte, jo labus speciālistus mēs ilgi nevaram noturēt, šeit strādā tikai tie, kuriem tas patiešām ir aicinājums.

Abas centra vadošās darbinieces atzīst, ka ļoti liela nepieciešamība ir pēc sociālajiem pedagogiem un arī mārketinga speciālista, kas ievērojami uzlabotu organizācijas darbību.

Pašvaldības atbalsts - vairāk kā 10 000 latu gadā

Visus šos gadus nevalstiskās organizācijas "Nāc līdzi!" darbību ir atbalstījusi Ventspils pilsētas pašvaldība, uzskatot, ka šādam centram, kur pulcēties pilsētas bērniem un pusaudžiem, jābūt. Arī pašreizējā atbalsta centra filiāle pilsētas otrajā pusē - Pārventā -, kas darbojas kopš 2004.gada, ir pašvaldības veicināta un atbalstīta ideja. Pirmajos gados pašvaldības atbalsts izpaudies kā izremontētu telpu piešķiršana, īres un komunālo maksājumu segšana. Vēlāk tika piešķirts finansējums arī centra apmeklētāju bērnu un pusaudžu ēdināšanai un viena pedagoga slodzei. Kopumā, organizācijas darbības laikā, pašvaldības atbalsts ir audzis un 2005.gadā sastādīja ievērojamu summu - LVL 10 600, ieskaitot arī līdzfinansējumus atsevišķiem projektiem.

Rīta skoliņa un apmācības - ar valsts atbalstu

2005.gads centra "Nāc līdzi!" darbībā bijis ražīgs, sadarbojoties ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju. Ar šīs ministrijas atbalstu izveidots bērnu rotaļu un attīstības centrs bērniem vecumā no 2 līdz 6 gadiem - "Rīta skoliņa", kurā bērni tiek pieskatīti un viņiem piedāvātas dažādas nodarbības prasmju attīstīšanai.

Valsts finansējums piešķirts arī aizbildņu apmācībai, ko nodrošināja centra speciālistu un ielas bērnu atbalstam.

Vietējie uzņēmēji ir atsaucīgi

Griežoties pēc atbalsta pie vietējiem uzņēmējiem, centra darbinieki vienmēr esot sastapušies ar pozitīvu attieksmi un lielākā daļa no uzņēmumiem savu iespēju robežās esot bijuši atsaucīgi ziedojot gan savu produkciju, gan atbalstot finansiāli. Starp ilglaicīgākajiem atbalstītājiem A.Zēberga min a/s "Ventspils maiznieks", a/s "Venden", a/s "Alete", "Kālija parks", "Ventspils Nafta" un zvērināta advokāta G.Laiviņa biroju. Atbalsts saņemts arī no vietējā "Rotari" kluba, SIA "VIA" un citiem Ventspils uzņēmējiem, kā arī no LIDO atpūtas centra Rīgā.

Lielākais sasniegums - patvēruma māja Ventspilī

Patvēruma mājas jeb krīzes centra projektu "Nāc līdzi!" realizē kopā ar alternatīvās aprūpes centru "Žēlsirdības māja" un s/o Ventspils reģionālais NVO atbalsta centrs, apvienojoties vienā biedrībā ar nosaukumu "Paspārne". Kopumā no Eiropas Savienības paredzēts saņemt Ls 58 108, valsts līdzfinansējums ir Ls 7 263,50, bet pašvaldības līdzfinansējums projektā sastāda Ls 7 263,50. Projekta finansējuma kopsumma ir Ls 72 635. Paredzams, ka pirmo patvērumu vardarbībā cietušās sievietes un bērni šeit varētu rast jau 2006.gada pavasarī.

Galvenais sociālais pakalpojums, ko piedāvās s/o "Paspārne" būs profesionāla sociāli-psiholoģiska palīdzība krīzes situācijā nonākušām personām, ieskaitot pagaidu dzīvesvietu, sociālo rehabilitāciju un integrāciju sabiedrībā. Visus izdevumus par cietušo sieviešu un bērnu uzturēšanos patvēruma mājā un viņu rehabilitāciju segs attiecīgā pašvaldībā, kurā pierakstīti palīdzības saņēmēji.

Informācija sagatavota ar
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta atbalstu
www.integracija.gov.lv

Adriana cerības

Adrianam Oto Sokolovskim ir 5 gadi.

Vēl viņam ir mamma Ilze, mīloša omīte un daudz labu draugu.

Un vēl viņam ir smaga slimība, kas traucē viņam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi līdzīgi pārējiem piecgadīgiem bērniem...

Diagnozes ir pietiekoši nopietnas: agrīns organisks CNS bojājums, labās puses spastiska hemoparēze, alālija, mikrocefālija, iekšēja hidrocefālija, epilepsijas sindroms. Bet puisītis kopā ar saviem tuviem cilvēkiem tomēr slimībām nepadodas. Viņš nestaigā, nerunā un gandrīz neredz, bet spējīgs dzirdēt, just un mīlēt. Viņam ir optimistiskais raksturs un humora izjūta, viņš vēl tic, ka arī viņa dzīve var mainīties...

Viņa dzīve tiešām var mainīties.

Adriana mammai ir iespēja aizvest puisīti uz ārstēšanos kursu ar delfīniem. Daudziem bērniem līdzīgā situācijā tas palīdz. Adrians un viņa mamma cer, ka arī viņam tas nāks pa labu. Apņēmības Ilzei netrūkst. Trūkst naudas.

Psihologu komanda "IZEJA EKSISTĒ!" ir nolēmusi nopelnīt nepieciešamo summu ziedojot savas profesionālās zināšanas.

Visi, kas vēlas tikt skaidrība ar savām problēmām, aicināti piedalīties psiholoģiskajā grupā ATTIECĪBU LABIRINTS. Dalības maksa kā parasti - 30Ls. Visa iemaksātā nauda tiks atdota Adriana ģimenei ar vēlējumiem, lai delfīnu terapija nāktu par labu.

Grupa notiks janvārī Rīgā, darbdienu vakaros laikā no 16.00-21.00, Kr.Valdemāra 57/59, 6.stāvā Jauno Psiholoģiju Centrā

Ja jūs vēlaties atbalstīt mūsu piedāvājumu - laipni lūgti pievienoties grupai. Aiciniet līdzi draugus un paziņas. Paziņojiet par šo grupu kolēģiem. Mēs ticam, ka pasaulē ir ļoti daudz cilvēku, kam nav vienaldzīgs arī sveša bērna liktenis.

Pieteikties grupā: 8224099 (Olga), 6353355 (Natālija)

Informācija: 9406467 (Ilze Sokolovska - Adriana mamma).

Patrikam ir cerības dzirdēt!!!

4.novembrī P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā 5-gadīgajam Patrikam veikta kohleārā implanta ielikšanas operācija.

Operācija noritējusi veiksmīgi un tagad Patriku gaida ilgstoša rehabilitācija un intensīvs darbs, lai spētu atjaunot dzirdi.

Māmiņu ātrās reaģēšanas Vienība apciemoja mazo puisēnu slimnīcā neilgi pēc operācijas. Lai arī Patriks vēl nespēj ne redzēt, ne dzirdēt, viņš mums sagādāja lielu pārsteigumu - šo trīs mēnešu laikā zēns ir ļoti izmanījies. Kļuvis daudz atvērtāks, drošāks un smaidīgāks!

Palīdzības kampaņa kas aizsākās šī gada rudenī, ir devusi brīnišķīgus rezultātus!

Māmiņu ātrās reaģēšanas Vienība palīdzēja Patrika māmiņai nokārtot nepieciešamās formalitātes, lai saņemtu valsts apmaksātu implantu un operāciju. Trīs mēnešu laikā kopīgiem spēkiem tas tomēr izdevās un Patrikam tagad ir cerības dzirdēt!

Pateicoties interneta portāla TVNET atbalstam, ziedojumos tika savākti Ls 928,53. Par savāktajiem ziedojumiem Patrikam tika nodrošināta īpaša bezglutēna bērnu pārtika un vitamīni, kas ievērojami uzlaboja un nostiprināja puisēna veselību pirms tik svarīgās operācijas.

Izlasot rakstu par zēnu-invalīdu, atsaucās labdarības organizācija no Čehijas East European Missions. Septembrī Latvijā ieradās šīs organizācijas pārstāvis M.Duntavs, kas nodeva dāvinājumā Patrikam milzīgu sūtījumu ar autiņbiksītēm, kuru ir tik daudz, ka to pietiks veselam gadam, kā arī siltas drēbes un apavus ziemai!

Uzzinot par Patriku, atsaucās arī Zviedrijas labdarības organizācija Baltic2000, pateicoties kurai, tagad Patrika māmiņai ir sava atbalsta ģimene Zviedrijā, bet Patrikam - krustvecāki.

Kohleārais implants ir palīgierīce ko ievieto cilvēka iekšējā ausī ar operācijas palīdzību. Šādu implantu nedzirdības koriģēšanai lieto visā pasaulē. Bērna austiņā ieliekamā ierīce Latvijā maksā vidēji 13 000 latus.

Ir tapis vesels fotostāts par Patriku!

Patriks ar MāRV māmiņu Ilzi
2005.gada augustā

Patriks ar mammu un
saņemtajiem ziedojumiem
2005.gada augustā

Bezglutēna pārtika, kas
iegādāta par saziedoto naudu
2005.gada septembris

Atskaiti par ziedojumu izlietojumu varat skatīt | šeit |

Vairāk par Patriku varat lasīt | šeit |