22.12.2007.

 

Kā Latvijā klājas mātēm, kuras aprūpē bērnus ar invaliditāti ?

Šodien daudz tiek runāts par invalīdu integrāciju sabiedrībā, bet šķiet, ir aizmirsta viena mūsu sabiedrības daļa - māmiņas, kuras rūpējas par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem (smagu invaliditāti). Netiek ņemts vērā, ka tieši no ģimenes un mātes ir atkarīgs tas, vai bērns ar invaliditāti spēs iekļauties sabiedrībā. Biedrība "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" veica pētījumu ar mērķi noskaidrot, kas kavē bērnu-invalīdu māmiņu sociālo integrāciju Latvijā. Pētījuma veikšanu finansēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts. Pētījuma gaitā tika aptaujātas 60 māmiņas, kuras rūpējas par bērniem ar invaliditāti, kā arī 8 invalīdu aizstāvības organizāciju pārstāvji.

Atbalsta un informācijas trūkums

Sieviete, kura laiž pasaulē smagi slimu bērniņu mūsu sabiedrībā vispirms saņem nevis tai tik ļoti nepieciešamo psiholoģisko atbalstu, bet spiedienu attiekties no bērna. To ir atzinušas gan pašas aptaujātās mammas, gan speciālisti, kuri ar šīm ģimenēm strādā. Turklāt ģimene, kurā ienāk bērns ar invaliditāti netiek pilnībā informēta gan par bērna veselības stāvokli (tikai 11% no aptaujātām māmiņām saņēma pilnīgu un izsmeļošu informāciju par bērna veselības stāvokli), gan par ārstēšanās iespējām un iespējamo sociālo palīdzību. Kā atzina 50% aptaujāto, informācija par bērna ārstēšanu, rehabilitāciju un citiem pakalpojumiem ir atrodama tikai pēc ilgiem meklējumiem, savukārt 43% uzskata, ka uzmeklēt tāda veida informāciju var tikai cilvēks ar iepriekšējām zināšanām. Būdamas apveltītas ar mātes instinktu, kas liek viņām cīnīties par sava bērna dzīvību, šīs māmiņas patērē milzum daudz enerģijas, lai iegūtu jebkādu informāciju par iespējām palīdzēt bērniņam kļūt veselākam un pielāgoties dzīvei šai pasaulē. Par galveno informācijas avotu kļūst citas māmiņas, kurām ir bērni ar līdzīgām veselības problēmām (75 % aptaujāto), otrajā vietā izvirzās internets (40 % aptaujāto), kas arī ne visām ir pieejams, un tikai pēc tam seko ārsts-speciālists, no kura informāciju ir saņēmušas 27 % aptaujāto māmiņu. Arī psiholoģisku atbalstu smagi slimu bērnu māmiņas daudzos gadījumos ir saņēmušas no tādām pašām māmiņām - 50%, pēc tam seko atbalsts no ģimenes - 46% un draugiem - 25%. Gandrīz trešā daļa (27%) no aptaujātajām māmiņām atzina, ka viņām ir nepieciešama psiholoģiska palīdzība un viņas to nesaņem. Nereti sievietei pēc bērna ar smagiem funkciju traucējumiem piedzimšanas ir vajadzīgi vairāki gadi, lai pārvarētu psiholoģisku krīzi un izietu cilvēkos. Situācijā, kad netiek sniegta nepieciešamā informācija un atbalsts no sabiedrības, māmiņas, kurām ir bērni ar invaliditāti, jūtas atstumtas, nepieņemtas un nevienam nevajadzīgas, izņemot savu bērnu. Šo sajūtu pastiprina valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku vienaldzīgā attieksme, ko māmiņas bieži pieminēja, jautātas par sabiedrības attieksmi.

Valsts un pašvaldību atsaucība

Lai saņemtu palīdzību no pašvaldības vai valsts, māmiņām nākas pastāvīgi pierādīt, ka tā viņām ir nepieciešama. 26% aptaujāto māmiņu atzina, ka nepieciešamos pakalpojumus no valsts vai pašvaldības iestādēm saņēma tikai pēc vairākkārtējas pieprasīšanas. 39% aptaujāto apgrūtinošs šķiet ilgs formalitāšu kārtošanas process, ņemot vērā to, ka bērni ar smagiem funkciju traucējumiem prasa īpašu aprūpi un ar tiem ne vienmēr var doties uz kādu iestādi, piemēram, iesniegt dokumentus, bet atstāt bērnu kaut uz neilgu laiku nav kam. 11% aptaujāto māmiņu uzskata, ka saņemt palīdzību no valsts vai pašvaldības ir iespējams tikai tad, ja ir pazīšanās vajadzīgajās iestādēs un 9% uzskata, ka to saņemt nav iespējams. Gan aptaujātās māmiņas, gan organizāciju pārstāvji ir vienisprātis - Latvijā nav skaidras atbalsta sistēmas ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti. Vecāki saprot, ka ar visu jātiek galā pašiem un kaut kā tiek galā, bet viņu nākotnes vīzija ir neskaidra, māmiņas visvairāk satrauc, vai viņas spēs aprūpēt savas jau paaugušās atvases, kad pašām sāks izsīkt spēki.

Māmiņu visbiežāk izmantotie pakalpojumi ir bezmaksas sabiedriskais transports vai transporta izdevumu kompensācija (izmantoja 31% aptaujāto) un valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu noma vai izgatavošana (izmantoja 27% aptaujāto). Savukārt lielākai daļai (66%) aptaujāto māmiņu visvairāk ir nepieciešama praktiska palīdzība bērna aprūpē. Tāda palīdzība būtu jānodrošina alternatīviem aprūpes pakalpojumiem bērniem ar invaliditāti, kādi mūsu valstī pašlaik ir ļoti vāji attīstīti un pieejami vien nedaudziem "izredzētiem". Tikai 2% no aptaujātām māmiņām ir saņēmušas pašvaldības apmaksātu aprūpētāju-pavadoni savam bērnam, tik pat - 2% - ir iespēja atstāt bērnu ar invaliditāti dienas centrā. Turklāt atbildība par tāda veida pakalpojumu nodrošināšanu gulstas uz pašvaldību pleciem un maciņa, kādēļ pakalpojumu un speciālistu pieejamība reģionos un mazākajās (trūcīgākajās) pašvaldībās dzīvojošām ģimenēm ar bērniem invalīdiem ir stipri ierobežota.

Darbs

Tieši alternatīvu bērnu aprūpes iespēju trūkums (īpaši bērniem pirmsskolas vecumā) ir biežākais iemesls tam, ka bērnu-invalīdu māmiņas ir spiestas aiziet no darba, kļūstot par sava bērna aprūpētāju, "algā" par šo smago darbu saņemot nelielu pabalstu. 83% šādu ģimeņu ienākumu līmenis ir krities, kopš ģimenē ir bērns ar invaliditāti. Labākā situācijā ir ģimenes, kurās mātēm tomēr izdevās atgriezties darbā, tādas ir puse no aptaujātajām, ienākumi samazinājās 46% šo ģimeņu. Tātad, kopējā tendence ir tāda, ka ģimenei, līdz ar bērna ar invaliditāti parādīšanos ir jātiek galā ne vien ar psiholoģisku krīzi, bet arī ar materiālās situācijas pasliktināšanos. Un jārēķinās ar pieaugošiem izdevumiem bērna rehabilitācijai, speciālajam uzturam, higiēnas precēm, medikamentiem un citām bērna ar funkciju traucējumiem aprūpē nepieciešamajām lietām. Aptaujātās ģimenes šīm vajadzībām mēnesī tērē vidēji 150 latu.
Ģimenes materiālās situācijas uzlabošana nav vienīgais iemesls bērnu-invalīdu māmiņu lēmumam atsākt darba gaitas. Atgriešanās darbā šīm sievietēm nozīmē iziešanu sabiedrībā, kontaktu ar cilvēkiem un kvalifikācijas saglabāšanu. Vairākums nestrādājošo aptaujāto māmiņu labprāt dotos uz darbu, ja vien būtu kam uzticēt rūpes par bērnu. Atrast aprūpētāju bērnam ar funkcionāliem traucējumiem ir iespējams ar ļoti lielām grūtībām (tā atzīmēja 52% aptaujāto) vai nav iespējams (35% aptaujāto), 13% aptaujāto māmiņu nav mēģinājušas to darīt. Speciālās grupiņas bērnudārzos ir retums, bet ja vecāki lūdz uzņemt bērnu ar funkciju traucējumiem "parastajā" bērnudārza grupiņā, nākas saskarties ar milzu pretestību, aizspriedumiem un reizēm - pazemojumiem.

Ģimene

Šķiet, ka ar visām grūtībām, kādas nākas pārvarēt ģimenēm, kurās ir bērni ar invaliditāti, var tikt galā tikai stipra, saliedēta ģimene. Atziņu, ka grūtības spēj saliedēt, varam attiecināt uz 32% aptaujāto ģimeņu, kurās vecāku savstarpējās attiecības pēc bērniņa ar invaliditāti ienākšanas ģimenē kļuvušas ciešākas, gandrīz tik pat daudz - 34% aptaujāto ģimeņu vecāku savstarpējās attiecības palika vēsākas, pārējo 34% ģimeņu attiecības nav mainījušās. Ciešu, atbalstošu attiecību saglabāšana ģimenē ir atkarīga no abu vecāku ieguldītām pūlēm attiecību veidošanā. Situācijā, kad mātei ir 24 stundas diennaktī jāaprūpē bērns ar invaliditāti, bet tēvam jākļūst par darbaholiķi, lai nodrošinātu savu ģimeni, laika ģimenisku attiecību veidošanai neatliek. 11% aptaujāto māmiņu atzinās, ka viņas nevar atrast laiku attiecībām ar partneru, jo viss laiks tiek veltīts bērna vajadzībām, 76% aptaujāto sieviešu atrod partnerattiecībām kādu brītiņu, bet gribētos veltīt tām vairāk laika un tikai 13% aptaujāto uzskata var veltīt attiecībām pietiekoši laika. Lai palīdzētu šīm ģimenēm saglabāt ģimeniskas attiecības, un, iespējams, glābtu kādu ģimeni no izjukšanas, ir nepieciešams nodrošināt īslaicīgu atslodzi no pastāvīgas bērna aprūpes. Šādu pakalpojumu sniedz tikai viens centrs Latvijā.

Savu nākotni aptaujātās mammas saista ar savu aprūpējamo bērnu nākotnes izredzēm. Visas māmiņas savus bērnus nākotnē vēlas redzēt patstāvīgus un spējīgus iekļauties sabiedrībā, bet viņas netic tam, ka mūsu valstī tas ir iespējams. Tādēļ lielākā daļa šo sieviešu dzīvo šodienai, baidoties domāt par rītdienu.

"Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" pateicas visām māmiņām, kuras uzticējās un novēl izturību un drosmi cīnīties par labāku dzīvi sev un saviem bērniem !

 

17.12.2007.

 

un

ielūdz uz pētījuma

"Bērnu-invalīdu un viņu māmiņu sociālā integrācija Latvijā"

prezentāciju
2007. gada 20. decembrī no 12:00 līdz 13:00
Blaumaņa ielā 5a, 5. stāvā

Sieviete, kurai piedzimst smagi slims bērns un kuram ir nepieciešama rūpīga pastāvīga kopšana, tiek pakļauta augstam sociālas atstumtības riskam, viņai bieži tiek liegta iespēja atgriezties darbavietā, piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs un citās pārējiem sabiedrības locekļiem pieejamās aktivitātes.

Pētījuma gaitā aptaujātas māmiņas, kurām ir bērni ar invaliditāti, un bērnu-invalīdu ģimeņu interešu aizstāvības organizāciju NVO pārstāvji. Tika apkopota informācija par faktoriem, kavējošiem bērnu-invalīdu māmiņu sociālo integrāciju un sagatavoti ieteikumi šīs grupas integrācijas veicināšanai.

Būsim priecīgi par Jūsu piedalīšanos !

Pieteikšanās un papildus informācija pa tālruni 26193583 vai e-pastu marv@maminas.lv

25.10.2007.

 

ĢIMENES NEDĒĻA RĪGĀ

No 29.oktobra līdz 4. novembrim Rīgā notiks Ģimenes nedēļa. Visas nedēļas garumā ģimenēm ar bērniem un arī topošajiem vecākiem būs lieliska iespēja apmeklēt dažādus pasākumus. Ģimenes nedēļas noslēgumā - izklaidējoša un izglītojoša izstāde, kur vecāki varēs saņemt noderīgu informāciju, ka arī iegādāties bērnu higiēnas līdzekļus, spēles un rotaļlietas, apģērbus, apavus un citas noderīgas lietas. Bērniem būs iespēja piedalīties dažādās atrakcijās un kopā ar vecākiem priecāties par izstādes dalībnieku sagatavotajiem priekšnesumiem.

Šīs nedēļas ietvaros, māmiņām būs iespēja pavadīt laiku ar bērniem dažādos aizraujošos veidos. Kāpēc gan nepadarīt iepirkšanos par piedzīvojumu?! T/c Alfa šajā nedēļā pārtaps par pasaku valstību ar skaņām, fantāzijām, tēliem un varoņiem. Muzikālu pārsteigumu būs sagādājuši MarieN Studio bērnu ansambļi un bērnu centrs "Mazas Mīļas Pēdiņas" ar muzikālu izrādi.
Zoodārza apmeklētāji varēs piedalīties roņu treniņos un lemuru barošanā, par jautrību rūpēsies Hanss un Grieta. Latvijas Dabas muzejā bērni varēs izzināt Latvijas un pasaules dabu tās daudzveidīgajās izpausmēs. Dekoratīvās Mākslas un Dizaina Muzejs piedāvās apmeklētājiem izmēģināt savus spēkus madarošanas un vilnas velšanas darbnīcās.
3.un 4. novembrī Ģimenes nedēļas dalībnieki pulcēsies vienuviet Olimpiskajā Sporta Centrā izstādē "Viss labākais bērniem 2007". Ģimenēm būs iespēja kopā ar bērniem lieliski pavadīt laiku, atpūsties un uzzināt daudz ko lietderīgu. Uz galvenās skatuves jūs priecēs gan muzikāli uzvedumi, gan modes skates un konkursi. Tāpat izstādē darbosies Draudzīgais stūrītis ar dažādām aktivitātēm un radošajām darbnīcām. Un tas vēl nav viss!

Informācija par visiem dalībniekiem un pasākumiem - www.gimenesnedela.lv

17.07.2007.

 

Pirmā pusgada darbības laikā Tiesībsarga birojs saņēmis 2861 sūdzību

par iespējamiem cilvēktiesību un labas pārvaldības principa pārkāpumiem. No kopēja sūdzību skaita, 1188 bija rakstveida sūdzības, bet 1673 - mutvārdu sūdzības.Visbiežāk iedzīvotāji vērsās pie Tiesībsarga par iespējamiem tiesību uz mājokli pārkāpumiem. Kopā par šo jautājumu tika saņemtas 422 sūdzības, no tām 72 bija rakstveida sūdzības, bet 350 - mutvārdu sūdzības. Analizējot sūdzību saturu, jāsecina, ka galvenokārt problēmas bija saistītas ar izīrētāju un īrnieku tiesiskajām attiecībām - kopā par šo jautājumu tika saņemtas 187 sūdzības. Tāpat aktuāli šajā jomā bija jautājumi par palīdzības sniegšanu mājokļa jautājumu risināšanā, kur kopā saņemtas 157 sūdzības.

Viss raksts

07.07.2007.

Guntis Bojārs, Laura Dzērve ("Diena", 30.06.2007.)

Ko darīt, lai neizaugtu jauni klaiņotāji — pagaidām valsts rīcība šajā ziņā ir tikai fragmentāra.

Šobrīd par viņiem sāk uztraukties tikai tad, kad, esot pusaudžu vecumā, viņi pazūd no mājām, apzog veikalus, kaut ko izdemolē. Viņus jāpamana agrāk, jāuztraucas, kad bērns ir mazs, jāstrādā ar viņu vecākiem — tādu padomu valstij dod bērnunama Laubere vadītāja Imanta Kalniņa. Viņas jaunākā pieredze liecina, ka savā vaļā palikušo kļūst arvien vairāk — šajos bērnos valda visatļautība un ne kripatiņas pienākumu apziņas. Padomu, viedokļu un institūciju, kas strādā ar bērniem, ir daudz, taču cerības, ka ar patlaban dzimstošajiem tas viss varētu neatkārtoties, nav pārāk lielas. Tikai šoruden Bērnu un ģimenes lietu ministrijā (BĢLM) varētu sākt tapt valsts politika šajā jomā.

Viss raksts

01.03.2007.

Bērnu kopšanas pabalsts pilnā apmērā arī strādājošiem vecākiem !

No 1.marta, viens no bērna vecākiem, kurš kopj bērnu līdz viena gada vecumam un vienlaicīgi arī strādā, varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā. Pabalstu pilnā apmērā varēs saņemt strādājot gan nepilnu, gan pilnu darba slodzi.
Līdz šim māte vai tēvs, kurš kopa bērnu līdz viena gada vecumam un vienlaicīgi strādāja, bērna kopšanas pabalstu saņēma 50% apmērā no aprēķinātā pabalsta apmēra, bet ne mazāku par 56 latiem mēnesī.
Atgādinām, ka nodarbinātam vecākam bērna līdz 1 gada vecumam kopšanas pabalsts ir 70% apmērā no vecāka mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Pabalsts ir ne mazāks kā 56 lati un ne lielāks kā 392 lati mēnesī.
2006.gadā 1,2 tūkstoši vecāku saņēma bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam un vienlaicīgi arī strādāja nepilnu darba laiku.

Informāciju sagatavoja:
Lelde Rāfelde, Komunikācijas departamenta direktore, 7021666, 26136160, lelde.rafelde@lm.gov.lv
Ilze Boluža, sabiedrisko attiecību speciāliste, 7021665, 26186178, ilze.boluza@lm.gov.lv

 

 

13.02.2007.

Aicina aktīvi aizstāvēt tiesības uz mājokli

No 2007.gada 1.janvāra ir atcelti regulētie īres maksas jeb tā sauktie "īres griesti" denacionalizētajos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos. Šādos namos dzīvojošajām ģimenēm, kuras sastopas ar risku zaudēt savu mājokli, ir aktīvi jāizmanto visas likumiskās iespējas aizstāvēt savas intereses.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu, kam jānodrošina bērnam pilnvērtīga fiziskā un intelektuālā attīstība. Protams, ģimene nevar ignorēt pilnīgi visas sociālās normas un aizbildināties tikai ar šo likuma pantu, taču bieži vien ģimenes spiesta pamest mājokli dažādu apstākļu sakritības dēļ. Lai neciestu bērnu intereses, Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BM) aicina aktīvi izmantot bezmaksas juridisko palīdzību.
Maznodrošinātas personas var saņemt valsts apmaksātu juridisko palīdzību civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās. Jāvēršas Juridiskās palīdzības administrācijā, kas atrodas Rīgā, Brīvības gatvē 214, tālrunis uzziņām - 8001801.
Ar lūgumu palīdzēt var vērsties arī Latvijas Universitātes Juridiskās prakses un palīdzības centrā, konsultāciju laiku iepriekš saskaņojot pa tālruņiem 7034591 vai 7034590.
Juridisko palīdzību var saņemt arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrā, kas atrodas Rīgā, Hanzas ielā 7, LV-1045, tālrunis: 7332240, e-pasts: info@bernutiesibas.lv
Bezmaksas palīdzību var saņemt arī Studentu juridisko konsultāciju birojā, kas darbojas augstskolas "Turība" telpās un apmeklētājiem atvērts divas reizes nedēļā - otrdienās no plkst. 11:00 līdz 14:00 un ceturtdienās no plkst. 16:00 līdz 19:00. Jautājumus varat sūtīt arī uz e-pasta adresi: juridiskaskonsultacijas@mail.turiba.lv, kā arī saņemt atbildes pa tālruni - 7607750.
Vienlaikus BM aicina ģimenes, īpaši ģimenes ar bērniem, arī pašas aktīvi iesaistīties problēmu risināšanā un savlaicīgā to novēršanā. Pēkšņi un ļoti būtiski paaugstināta īres maksa vai pašu pakāpeniski iekrāti īres parādi no sākotnēji nelielām summām, kas rezultātā izveido lielu un vairs nesamaksājamu īres parādu - tas viss var kļūt par iemeslu mājokļa zaudēšanai. Savukārt no BM rīcībā esošās informācijas var secināt, ka daudzos gadījumos risinājumi situācijai tiek meklēti tikai pēdējā konflikta stadijā - kad ģimene jau tiek izlikta no mājokļa.
Gadījumā, ja ģimene jūt, ka tās finansiālās iespējas vairs neļauj maksāt namīpašnieka prasīto īres naudu, tai vajadzētu nekavējoties vērsties pašvaldības sociālajā dienestā un informēt to par savām problēmām. Arī aktīva dalība tiesas procesā ir iespēja aizstāvēt savas intereses.
Pašvaldības sociālajam dienestam vai sociālajam darbiniekam jānodrošina likumā noteiktā palīdzība, kas no pašvaldības pienākas ģimenēm ar bērniem. Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" minēts, ka pirmām kārtām ar dzīvojamo telpu nodrošināmas maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādībā esoša persona. Saskaņā ar minēto likumu, pašvaldība palīdz dzīvokļu jautājumu risināšanā, izīrējot pašvaldība īpašumā esošas telpas vai sociālos dzīvokļus, nodrošinot ar pagaidu dzīvojamo telpu, palīdzot īrētās dzīvojamās telpas apmaiņā pret citu īrējamo dzīvojamo telpu, piešķirot pabalstu īres maksas vai maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai u.tml. Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likumā teikts, ka pašvaldība palīdz ģimenei, īpaši trūcīgai ģimenei, bērna audzināšanā, izglītošanā, darba un dzīvokļa meklējumos. Jebkurā gadījumā - uz šo palīdzību var pretendēt tikai tad, ja ģimene būs savlaicīgi vērsusies pašvaldībā un informējusi par savām problēmām.
Ģimenēm, kuras saskārušās ar šādām problēmām, jāņem vērā arī tas, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" liedz izlikt ģimeni ar bērniem no dzīvojamās telpas līdz brīdim, kamēr pašvaldība nav ierādījusi šai ģimenei citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Taivo Trams
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas
Sabiedrisko attiecību departamenta direktors
7 356 482, 9 409 756
Taivo.Trams@bm.gov.lv

28.06.2007.

"Laimes kalējas" ir saņēmušas balvas !

28. jūnijā Mārupes Kultūras namā notikušajā forumā tika apbalvotas vēstuļu rakstītājas, kuru vēstules izpelnījās žūrijas silmpātijas. Jāatzīst, ka visu konkursam "Laimes kalēja" atrakstījušo sieviešu stāsti aizkustināja žūrijas komisiju un gribējās apbalvot visas. Tomēr dzīve paliek dzīve un bija jāizvēlās tās, kuras saņems balvas. Izšķirties bija ļoti grūti un gandrīz neiespējami, tāpēc galvenā balva tika sadalīta trijās daļās un pasniegta trīs vēsltuļu autorēm.

Galveno balvu - atpūtu "Mārcienas muižā" saņēma Jolanta Kalniņa-Levina (Rīga), Ligita Laukšteine (Talsi) un Sanita Šaitere (Rīga). Ir zināms, ka trīs apbalvotās dāmas baudīs atpūtu kopā, ceram, ka kopā pavadītā laika rezultātā taps kāda jauna ideja, ko realizēt.

Veicināšanas balvas - "Madaras" ekokosmētikas komplektus saņēma Zigrīda Manteja (Dunalka, Liepājas rajons), Anita Atteka (Liepāja) un Sarmīte Kondratjeva (Smiltene).

Raidījuma "Māmiņu klubs" simpātijas un balvu ieguva Inta Andersone no Šķēdes pagasta Saldus rajona, kura kopā ar palīgiem iekārtoja rotaļu laukumu sava pagasta bērniem.

Biedrību"Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" īpaši aiskustināja Mudītes Sāmites (Ventspils) dzīvesstāsts, tāpēc viņai tika piešķirta "MĀRV" speciālbalva par labestīgāko vēstuli.

Pateicamies visām vēstuļu autorēm par uzdrīkstēšanos un nolēmam sasniegt arvien jaunas virsotnes !

Konkursa vēstules.

28.03.2007.

 

Biedrība "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība"

 

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

 

žurnāls "IEVA"

 

rīko vēstuļu konkursu sievietēm no Latvijas reģioniem, kas ar savu aktīvu rīcību panākušas pozitīvas izmaiņas savā dzīvē vai apkārtējā sabiedrībā

Labu un iedvesmojošu darbu visapkārt ir bezgala daudz. Bieži vien mēs par tiem neuzzinām, un tad dažkārt liekas, ka nekas labs vispār nav iespējams. Tāpēc Latvijas sievietes tiek aicinātas pastāstīt citiem par to, kas viņām ir izdevies - izmainīt uz labo pusi savu vai kāda cita cilvēka dzīvi, vai panākt kādas pozitīvas izmaiņas apkārtējā vidē. Iedvesmojošākas vēstules tiks publicētas populārajā sieviešu žurnālā "Ieva" un, cerams, iedvesmos citas sievietes saņemties un paveikt sen iecerēto sapni sevis vai citu labā.

Visiedvesmojošākās vēstules autore saņems dāvanu karti atpūtai SPA kūrortā "Mārcienas muiža" 250 latu vērtībā. Būs arī trīs mazākas balvas - dabīgās kosmētikas komplekti no SIA "Madara Cosmetics" 50 latu vērtībā katrs.
Vēstules izvērtēs žūrija, kuras sastāvā ir MĀRV valdes priekšsēdētāja Vineta Ločmele, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta vadītāja Inga Liepa, žurnāla "Ieva" galvenā redaktore Inga Gorbunova, advokāte Elizabete Bruksle, SIA "Madara Cosmetics" pārstāve Lotte Tīsenkopfa, kā arī uzņēmēja un kompleksa "Mārcienas muiža" īpašniece Mairita Solima.

LTV1 raidījuma"Māmiņu klubs" redakcija piešķirs speciālbalvu - 150 latus - par bērniem draudzīgākas vides radīšanu!

Vēstulē ir jābūt stāstam par to, ko Tev ir izdevies paveikt un cik viegli vai grūti to bija realizēt. Tai jāsatur precīza autores kontaktinformācija. Vēstules jāsūta biedrībai "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" uz adresi Nometņu iela 48-1, Rīga, LV-1004, ar norādi "VĒSTUĻU KONKURSAM" vai pa e-pastu marv@maminas.lv .Gaidam Tavu vēstuli līdz 28. maijam !

Plašāka infromācija par konkursu žurnāla "IEVA" 28. marta numurā un konkursa nolikumā.

Vēstuļu konkurss notiek projekta "Esi pati savas laimes kalēja" ietvaros.

13.03.2007.

Pateicamies

 

 

par ziedotiem 700 jogurtiem "Activia" !

372 jogurti aizceļoja uz Auci, tie tika izdalīti 60 bērniem no trūcīgajām ģimenēm, kurus aprūpē Auces Latviešu Biedrības Krīzes centrs "Namiņš". 210 jogurtu saņēma Bāreņu aprūpes centrs "Kopā ar mums", kurā ik dienas uzturas ap 40 bērnu ar garīgas attīstības traucējumiem. 52 pudelītes ar veselīgo gardumu nogādājām Iļģuciema sieviešu cietuma Bērnu nama bērniem. Vēl 66 jogurtus saņēma "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības" aprūpē esošās ģimenes.

16.02.2007.

"Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības" Dienas centrs ir sācis savu darbību

Šī gada janvārī savu darbību ir sācis "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības" Dienas centrs. Biedrība pateicas visiem, kuri ir ziedojuši centra izveidošanai. Pa ziedotiem līdzekļiem ir sagādātas nepieciešamās mēbeles birojam un drīzumā tiks aprīkota matisko ziedojumu noliktava.

"Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" sniedz atbalstu ģimenēm ar bērniem krīzes situācijas: ja ģimenē ir notikusi vardarbība, ja ģimene ir palikusi bez iztikas līdzekļiem vai zaudējusi dzīvesvietu, kā arī ja ģimenes dzīves līmenis ir strauji pasliktinājies bērna vai vecāka smagas saslimšanas dēl vai ģimenei zaudējot apgādnieku, un citās situācijas. Dienas centrā var uzzināt par iespējām saņemt palīdzību no biedrības, pašvaldības un valsts institūcijām, konsultēties pie psihologa vai jurista. Turpat trūcīgas ģimenes var saņemt apģērbu, higiēnas preces, traukus un citas noderīgas lietas no mantisko ziedojumu noliktavas.

Dienas centrs atrodas Rīgā, Nometņu ielā 48-1, LV-1002.

Ja vēlaties apmeklēt Dienas centru, zvaniet uz "MāRV" krīzes telefonu 26193583.

12.01.2007.

 

Labdarības Ziemassvētku pasākums 28.decembrī Rīgas Skolēnu Pilī

28.decembrī "Māmiņu ātrās reaģēšanas vienība" sarīkoja Labdarības Ziemassvētku pasākumu bērniem no trūcīgām ģimenēm, to vidū bija arī bērni invalīdi, kuri pirmo reizi piedalījās tādā pasākumā. Uz Ziemassvētku svinēšanu bija atbraukušas 10 ģimenes, kurām biedrība bija palīdzējusi 2006. gadā, arī ģimenes no Talsiem un Smiltenes.

Lielu prieku bērniem sagādāja pasaku tēlu - Karalienes, Rūķa un Pingvīna priekšnesums, kā arī kopīgas rotaļas un dejas. Katrs bērns no Rūķa saņēma dāvanu, kurā bija mūsu ziedotāju sarūpētās rotaļlietas, grāmatiņas, zīmuļi un veselīgi našķi: medus, rieksti, žāvētie augļi un vitamīni, kā arī citas bērniem noderīgas lietas.

"Māmiņu ātrās reaģēšanas vienības" Ziemassvētku rūķis saka lielu "Paldies!" visiem
ziedotājiem, kuri palīdzējuši piepildīt 50 dāvanas ar vērtīgām un bērniem vajadzīgām lietām un noorganizēt svētkus.

15 no sagatavotajām paciņām saņēma Labdarības pasākuma dalībnieki, 12 paciņas aizceļos pie bērniem, kuri atrodas Iļģuciema sieviešu cietuma bērnu namā, vēl 23 paciņas tiks nogādātas bērniņiem no trūcīgām ģimenēm, kuras biedrība ir atbalstījusi 2006. gadā.

Laimīgu, ar gaišām domām un labiem darbiem piepildītu Jums 2007.gadu !

Viktorija Strautniece,
Valdes locekle